Biškopība un medus – dabas un cilvēka sadarbība
Biškopība ir viena no senākajām nodarbēm Latvijā. Jau pirms gadsimtiem cilvēki prata atrast savvaļas bišu dobumus kokos un ievākt medu, bet vēlāk sāka veidot stropus un rūpēties par bišu saimēm. Medus bija ne tikai saldums – tas bija vērtīgs pārtikas produkts, ārstniecības līdzeklis un pat maksāšanas līdzeklis.
Bites ir nenogurstošas dabas darbinieces. Meklējot ziedu nektāru un ziedputekšņus, tās apputeksnē augus, palīdzot veidoties bagātīgai ražai un saglabājot dabas daudzveidību. Tāpēc biškopība ir svarīga ne vien medus ieguvei, bet arī visas ekosistēmas veselībai.
Medus ir vienīgais produkts, ko kukaiņi rada cilvēku uzturam. Tā garša, smarža un krāsa ir atkarīga no augiem, no kuriem bites vākušas nektāru. Pavasara medus ir maigs un gaišs, vasaras ziedu medus – bagātīgs un aromātisks, bet viršu medum piemīt izteikta, raksturīga garša.
Latviešu tradīcijās medus vienmēr bijis cieņā. To lika uz svētku galda, izmantoja dziedniecībā, pievienoja tējām, cepumiem un medum darinātam alum. Medus simbolizē dabas dāsnumu, veselību un pārticību.
Biškopība māca pacietību un cieņu pret dabu. Tā atgādina, ka lielas lietas rodas no daudziem maziem darbiem – gluži kā medus lāse pēc lāses piepilda šūnas. Katra karote medus sevī glabā tūkstošiem bišu lidojumu, vasaras ziedu smaržu un cilvēka rūpes par savu dravu.
Ievācam dažādu veidu medu.